HAIDNA SIMFONIJA UN VASKA “EPIFĀNIJA”

Aizrautīgās vijolnieces Lorencas Borrani spēle saviļņo klausītājus un sajūsmina kritiķus, vēl vairāk – tā savaldzina un iedvesmo mūziķus, kam laimējies ar viņu būt uz vienas skatuves un piedzīvot īstenu satikšanos mūzikā. Šī itāļu mūziķe ir spilgta it visās savās radošajās izpausmēs – gan iejūtoties orķestra koncertmeistares un atskaņojuma vadītājas lomā, gan saspēlējoties ar domubiedriem dažnedažādos kamersastāvos vai spoži atklājoties solistes ampluā. Tikpat plašs vēriens raksturo arī viņas repertuāru, kura daudzveidība atbalsojas arī šajā programmā: Pētera Vaska rimtā “Epifānija” kontrastē ar ekspresīvo Alfrēda Šnitkes Sonāti, bet koķetēšana ar Vīnes klasiķu stilistiku nostatīta līdzās autentiskam klasicismam. 

Programma

Alfrēds Šnitke (Alfred Schnittke, 1934-1998) Pirmā vijolsonāte (pārlikums vijolei un kamerorķestrim)

Pēteris Vasks (1946) “Epifānija”

Alfrēds Šnitke Moz-Art à la Haydn divām vijolēm un stīginstrumentu orķestrim

Jozefs Haidns (Joseph Haydn, 1732-1809) 103. simfonija Mibemolmažorā Hob. I:103 (“Ar timpānu tremolo”)

Dalībnieki

Lorenca Borrani, vijole un atskaņojuma vadītāja
Marta Spārniņa, vijole
Sinfonietta Rīga